piektdiena, 2012. gada 19. oktobris

pelēks vai sarkans

Šaubos vai kāds cits izņemot mani skatās multenes un tamborē vienlaicīgi. Pēdējo divu dienu laikā esmu sev uztamborējusi burvīgu šalli. Sen nebiju tamborējusi. Pat nebiju nojautusi cik ļoti man tā pietrūka. Izskatās, ka lēnām lietas sāk kļūt labākas. Bet tik un tā man priekšā garš un nogurdinošs atveseļošanās laiks.

Šodien ir tik saulaina diena. Īsti piemērota, lai izlasītu kādas simts lappuses no vietas.
Man patīk piektdienas.

otrdiena, 2012. gada 16. oktobris

eww

when i die,
my atoms will come undone;
i'll be space dust once again

the wind will carry me;
scatter me everywhere;
like dandelions in springtime

i'll visit worlds and alien moons;
it will be so damn poetic -
until i land on your sandwich.

pirmdiena, 2012. gada 15. oktobris

Atkal

Es kā vienmēr esmu salaidusi visu grīstē. Man nav ne jausmas, ko es daru ar savu dzīvi. Man nav ne jausmas, kur beidzas šķietamība un sākas realitāte. Atkal visur tā mūžīgā neziņa un bēgšana no problēmām. Man ir paradums atmest visus sapņus un cerības, jo man liekas, ka es neesmu to pelnījusi. Ka es neesmu pelnījusi to, ko vēlos visvairāk. Tā nu es lēnām pūstu ieslodzīta savā nevarīgajā eksistencē un savu cerību pelnos un viss, kas man paliek ir tizli epiteti ar kuriem izklāstīt to cik draņķīgi man iet. Reizēm liekas, ka mana dzīve ir viens liels sūda joks un aiz stūra kāds tizlenis gaida īstu brīdi, lai izlēktu man priekšā un ar tizlu smīnu uz lūpām izkliegtu "April, april!".

Bet, ja uz brīdi aizmirst, ka es lēnām grimstu kaut kādā bezdibenī sevī, tad nemaz nav tik slikti. Šajā nedēļas nogalē satiku savu mazo māsiņu un mēs kopā bijām uz Siguldu, kur nopirkām vienādas kaklarotas ar pūci un jauki pavadījām laiku. Bija forši uz mirkli aizmirst visu, kas uz sirds, un izbaudīt dzestru rudens dienu.

sestdiena, 2012. gada 6. oktobris

Man nav īsti, ko teikt, tāpēc tumblr.

otrdiena, 2012. gada 2. oktobris

Dear October

Mans mīļais oktobris ir sācies. Tiesa man gan iet ne sevišķi jauki. Mani piemeklējušas vairākas kaites vienlaikus.  Bet ir klāt oktobris un tas nozīmē, ka jāmet visi niķi pie malas un jāsāk baudīt rudens, jo tas paskries ļoti ātri. Dažas bēdas ik pa laikam tiek aizmirstas tējas krūzē, kādā jaukā vēstulē vai nerātnā Arctic Monkeys dziesmā. Pārmīto vēstuļu skaits tuvojas tūkstotim. Tik daudz, kas izrunāts un tik daudz domu iztriekts. Brīžiem mani mēdz pārņemt neliela elēģija, bet tā drīz vien aizmirsta iedomātos biskvīta mākoņos.

Kas aktuāls manā galā:

Dzēriens: abolu sula
Grāmata: Deivids Klements-Deiviss "Ugunsnesējs"
Filma: Breakfast Club
TV: Doctor Who
CD: Lucy Rose - Like I Used To
Apģērbs: vilnas zeķes